AS Latvijas valsts meži (LVM) septembrī piedāvāja 6. klasēm izzināt mežu mācību pārgājienos brīvā dabā jeb LVM Meža ekspedīcijās. Pieteikšanās noritēja no 10. 25. augustam un 6.klases audzinātāja Solveiga Boka pieteica 5. un 6.klasi doties uz Latvijas valsts mežu reģionu Velēnas, Lizuma pagastā.
Ekspedīciju saturs
veidots atbilstoši kompetenču pieejai un jaunajam izglītības saturam
dabaszinātnēs. Skolotāji vadīja mācību procesu ārpus telpām, kur bija iespējams
nodrošināt aktuālo divu metru distanci.
29.septembrī skolēni ar autobusu devās Meža ekspedīcijā uz Velēnām, iepazina meža zinātni, kur izmanto meža koksni, mācījās skaitīt kokus mežā un noteikt to vecumu gan priedēm, gan eglēm, noteikt koku augstumu, kā pareizi stādīt mežu un kopt jaunaudzes, kā retināt to, kā aizsargāt kokus no meža dzīvniekiem un kaitēkļiem, kādas bagātības sniedz mežs cilvēkiem un ko nozīmē Būvējam zaļi. 5 un 6.klases skolēnu komanda 5.klases skolnieka Armanda Sprudzāna vadībā uzbūvēja stabilu koka tiltu no dēliem, neizmantojot nevienu naglu vai kādu stiprināmo materiālu.
Skolēni vērojumus,
pierakstus veica ekspedīcijas darba burtnīcā.
Pateicamies skolas
direktorei Artai Rubezei un Latvijas valsts meži darbiniekiem par iespēju
izzināt meža zinātni.
Jau otro gadu Latvijas Zaļā kustība kopā ar piekrastes skolām rīko Piekrastes vērotāju ekspedīcijas. Šogad pieteikušās jau 15 piekrastes skolas un to starpā Liepupes pamatskola, kuras pētīs savas piekrastes liedagu un kāpu piesārņojumu un arī bioloģiskās daudzveidības piemērus. Aktīvākās komandas par interesantākajiem pētījumiem un novērojumiem saņems balvas un uzaicinājumu edalīties trešajā Piekrastes Jauniešu Forumā, kas notiks 30.oktobrī.
1.oktobra saulainajā pēcpusdienā visi 8. un 9.klases skolēni devās uz Rīgas jūras līča piekrastes teritoriju veikt projekta uzdevumus - vērot bioloģisko daudzveidību, kā arī, vai ir atrodamas invazīvās svešzemju augu un dzīvnieku sugas, piesārņojumi un to iespējamie avoti. Skolēni izveidoja 4 komandas, katrā pa 4 -5 skolēni Kaija, Lakstīgalas, Pīļknābji un Jūras oļi. Komandas veica pētījumus 1 km attālumā no Laveru mājām uz Rīgas un Salacgrīvas pusi un no Lembužiem uz Salacgrīvas un Rīgas pusi. Jūras piekrastē bija daudz medūzas kā bezkrāsainie želejveida mazie šķīvīši gan ūdenī, gan sažuvušas smilšainā piekrastē.
Tika fotografēti interesanti
šūnakmeņi, oļi un vēsturiskie akmeņi, kas norāda, kā kādreiz tur ir bijusi kuģu
būvētava. Prieks bija par to , ka mūsu pludmale ir sakopta un tīra no sadzīves
atkritumiem. Tika mērīta jūras ūdens temperatūra, svarīgākie atradumi tika
fiksēti fotokamerā.
Savus vērojumus skolēni pierakstīja sagatavotās darba burtnīcās. Dabaszinību stundās komandas veikts pētījuma kopsavilkumu un to kopā ar fotoattēliem nosūtīs projekta vadītājam Jānim Matulim, biedrības Latvijas Zaļā kustība līdz 10.oktobrim.
Skolēniem patika veikt vērojumus brīvā dabā, smaids un prieks bija jūtams viņu sejās, kad darbs bija paveikts.
10. septembrī sākumskolas skolēni devās ekskursijā uz Niedrāju - Pilkas purvu. Mūsu mērķis bija iepazīt tipisku augstā purva ainavu un salīdzināt to ar mežu.
Ekskursijas vadītāja bija Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta dabas izglītības speciāliste Inta Soma.
Lai nokļūtu līdz Niedrāju - Pilkas purva takai, bija kājām jānoiet 2 km garš ceļš pa bijušo Smiltenes Valmieras Ainažu šaursliežu dzelzceļa uzbērumu. Pa ceļam skolēni vēroja meža ainavu un izpildīja uzdevumu par uzvedību un rīcību dabas liegumā.
Pirms došanās purvā skolotāja Inta izstāstīja un uzskatāmi demonstrēja kā veidojas purvi.
Purvā ir ierīkotas laipas. Tās klāj metāla siets, lai gājējiem neslīdētu kājas. Ejot pa taku, redzējām augstā purva ainavu: mazas priedītes un bērziņus, dzērvenes un vaivariņus, nelielas ūdens lāmas. Takas galējā punktā ir ap 3 m augsts skatu tornis. Skolēniem bija iespēja uzkāpt torni un vērot purva ainavu. Pēc tam bija jāveic dažādi uzdevumi: jāmēra augsnes temperatūra, jāpazīst purva augi, ar augsnes zondi jāņem augsnes paraugs, jānosaka augsnes skābums. Skolēniem ļoti patika darboties ar augsnes zondi. Pēc paveiktajiem uzdevumiem lieliski garšoja līdzi paņemtās pusdienas. Atpakaļceļā takas malā lasījām dzērvenes un pētījām kukaiņēdāju augu raseni.
Ko skolēni guva no šīs ekskursijas:
Iepazina purva ainavu
Uzzināja par kampaņu Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes! (papīrus un tukšās pudeles netika izmestas purvā).
2019.gada 12.septembrī Liepupes pamatskolas 6.klases skolēni kopā ar audzinātāju Inesi Broku devās uz Gulbenes novada Lizuma pagasta Velēnām, lai piedalītos LVM meža apsaimniekošanas norišu demonstrācijā LVM Meža ekspedīcija.
Gatavojoties šai ekspedīcijai, skolēni kopā ar dabaszinību skolotāju Gaļinu Maču apguva LU Starpnozaru izglītības inovāciju centra un LVM kopīgi veidoto mācību stundu par meža nozīmi un kopšanu Latvijā, kā arī iepazina interaktīvo meža apsaimniekošanas ciklu, bet audzināšanas stundā noskatījās video par AS Latvijas valsts meži darbību Mežs cilvēkiem.
Ekspedīcijas sākumā plkst.10.30 visiem
tika izdalītas darba burtnīcas, un sākās spraigs un ārkārtīgi interesants
darbs, kas ilga 3 stundas. Mežā skolēni izzināja 10 tematiskās pieturas.
1.Atklājam
koksnes produktus: speciālisti kopā ar skolēniem pārrunāja, kur ikdienā
lietojam koksni un vai koksnes produkti var aizstāt naftas produktus.
2.Skaitām
kokus: skolēni mācījās, kā aprēķināt koku skaitu hektārā un kā noteikt, vai
mežs ir veiksmīgi atjaunots.
3.
Kopjam jaunaudzes: skolēni uzzināja, cik ātri aug mežs, kāpēc mežs ir jākopj un
kā to darīt.
4.
Aizsargājam mežu: speciālists stāstīja un demonstrēja, kā nodrošinām dabas daudzveidību
mežā un kā aizsargājam mežu no dažādiem postījumiem.
5.
Atpūšamies dabā: skolēni vēlreiz pārrunāja, kas ir dabai draudzīga atpūta un
kādas vēl cilvēku darbības ietekmē meža ainavu.
6.
Iepazīstam meža zinātni: skolēni uzzināja, kas ir selekcija un kā ātrāk
izaudzēt augstvērtīgu mežu, praktiski mācījās, kā izvēlēties sēklas kokus, kā
noteikt, cik skāba ir meža augsne.
7.
Mērām koku augstumu: skolēni noteica augstumu augošam kokam ar vienkāršiem
paņēmieniem, izmantojot matemātiku.
8.
Nosakām koku vecumu: skolēni noteica vecumu augošiem kokiem, atkārtoja, ko
stāsta koku gadskārtas un kā pieņemt lēmumu par laiku ražas novākšanai.
9.Retinām
mežu: skolēni pārrunāja, ko iegūstam no meža retināšanas un praktiski izvēlējās
starp kokiem "vinnētājus un zaudētājus".
10.Būvējam
zaļi: skolēni mācījās uzbūvēt koka tiltu bez naglām.
Pēdējā pieturā bija iespēja uzcept skolas
saimnieču līdzi iedotās desiņas, un tad jau vajadzēja doties mājupceļā.
Vēl jāpaveic mājasdarbs līdzi iedotajā paraugā jānosaka koka vecums.
Šī mācību stunda mežā bija fantastiska
iespēja pilnveidot tās zināšanas, prasmes un iemaņas, ko skolēni apguvuši jau
sākumskolas dabaszinību pulciņā pie skolotājas Daigas Krūzes un darbojoties
Ekoskolas dažādajās aktivitātēs. Paldies par doto iespēju!
Sakām jums paldies, ka bijāt vieni no vairāk nekā 13,5 tūkstošiem dalībnieku, kuri pagājušajā nedēļā apmeklēja vērienīgāko meža nozares pasākumu Baltijā Latvijas Meža dienas.
Par pasākumu:
Vairāk nekā 13 500 meža draugu iepazina meža nozari Baltijā lielākajā meža izziņas pasākumā Latvijas Meža dienas Tērvetē, Kurbada zemē 24. un 25. maijā! Latvijas Meža dienas 1,6 kilometru maršrutā vienkopus pulcēja 100 dažādas ar mežsaimniecību, kokapstrādi un vidi saistītas organizācijas, kas svētku laikā rūpējās par apmeklētāju izglītošanu un labsajūtu. Paldies par svētkiem!
Ronēni
līdz Rīgas jūras līča piekrastei lielākoties nokļūst no Igaunijas. Februārī un martā
pelēko roņu mazuļi dzimst uz Igaunijas piekrastes salām un tās ieskaujošajiem
ledus laukiem, un līdz Latvijas pludmalei nokļūst peldus vai retos gadījumos uz
dreifējošiem ledus gabaliem.
Roņu mazuļiem, kas pāragri atdalījušies no mātes un kuriem pašiem, jāspēj sameklēt barību, iespējas izdzīvot ir nelielas. Viņi nav paspējuši ar mātes pienu uzņemt nepieciešamās uzturvielas pienācīga taukādas slāņa uzaudzēšanai, kas palīdz aukstajā ūdenī izdzīvot. Tādēļ vēl jo būtiskāk, ieraugot pludmalē mazu ronēnu ar pūkas atliekām, to nedzīt atpakaļ ūdenī visticamāk tas piekrastē sildās un uzkrāj spēkus.
Ieraugot
piekrastē roņu mazuli, svarīgi atšķirt veselīgus, savvaļā izdzīvot spējīgus
ronēnus no tādiem, kuri ir novārguši, dažreiz pat ievainoti un pašu spēkiem
vairs nevar izdzīvot.Ja ronēns ir apaļīgs un
veselīgs, tas jāatstāj mierā un jāturas
no tā pa gabalu.Nekādā
gadījumā nedrīkst to dzīt jūrā, bakstīt, grūst vai kā citādi aiztikt.
Ja
ronēns izskatās novārdzis, nevis vienkārši aizmidzis, vai pat ievainots, jāzvana mums uz Dabas aizsardzības pārvaldi
pa tālruni 29198590, mūsu speciālisti izvērtēs situāciju un nepieciešamības
gadījumā sazināsies ar Rīgas Zooloģisko dārzu. Iedzīvotājiem pašiem pludmalē atrastos ronēnus nav ļauts glābt.
Atrastu
beigtu roņu gadījumā savukārt jāinformē vietējā pašvaldība, jo beigto
dzīvnieku savākšana ietilpst pašvaldību funkcijās.
Būtiski atcerēties ja
pastaigā līdzi ir suns, tas jāved pavadā, un jāraugās, lai mīlulis
netiek klāt pie ronēna. Suņi nereti novārgušiem ronēniem rada vislielākos
draudus, tos sakožot. Jāatceras arī, ka ronēns var būt slims ar kādu infekcijas
slimību, ar kuru tad var inficēties arī kodējs.
Silto džemperu diena Liepupes pamatskolā 12.februāris
12.februārī Liepupes pamatskolas skolēni, skolotāji un tehniskie darbinieki piedalījās akcijā Silto džemperu diena 2019. Skolas telpās tika samazināta gaisa temperatūra un skolēni vilka siltākus džemperus. Lai samazinātu enerģijas patēriņu , skolas ēdnīca piedāvāja pusdienas Diena bez gaļas ēdieniem. Ķīmijas un sociālo zinību stundās skolēni diskutēja par globālo sasilšanu, par pasākumiem atkritumu samazināšanā, veidoja plakātus, prezentēja savu guvumu klases un skolas biedriem. Skolēnu prezentācijas tika izvietotas skolas 1.stāva foajē, Liepupes pagasta pašvaldības ēkā un Liepupes pagasta bibliotēkā, lai pievērstu sabiedrības uzmanību aktuālām norisēm cīņai pret globālo sasilšanu Latvijā un visā Pasaulē.
Visi skolēni guva zināšanas un izteica savus priekšlikumus,
kā varētu novērst klimata izmaiņas un patērētu mazāk enerģijas.
Liepupes pamatskola 7.klases Ekopadomes priekšsēdētāja Betija Āboltiņa
No 22. līdz 24. februārim Valmiers sākumskolā pulcēsies vairāk nekā 200 dalībnieku no Ekoskolām visā Latvijā. Vides izglītības fonds organizētais Ziemas forums jau ir kļuvis par tradīciju, taču šogad pasākuma programma papildināta ar īpašām aktivitātēm, kas veltītas starptautiskās Ekoskolu programmas 25 gadu jubilejai.
Foruma trīs
dienu programmā paredzētas izglītojošas un interaktīvas vides nodarbības,
pieredzes apmaiņas sesijas, atraktīvi komandu uzdevumi un saliedēšanās
aktivitātes, kam ir būtiska loma skolu sadarbības veicināšanā.
Īpaši šajā gadā, kad svinam starptautiskās Ekoskolu programmas 25 gadu jubileju, vēlamies kopīgajos pasākumos runāt ne tikai par tādām globāli aktuālām tēmām kā klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, bet arī par komunikācijas un atbalsta resursiem par vērtību, kas skolas ir cita citai. Vienlaikus tā ir arī iespēja mums pateikties Ekoskolām par uzņēmību un centieniem ieviest pozitīvas pārmaiņas mūsu sabiedrībā, norāda Ekoskolu programmas koordinators Latvijā Daniels Trukšāns. Lai veicinātu
jauniešu līderību, daļu komandu uzdevumu vadīs vides entuziasti un pieredzējuši
dalībnieki Ekoskolu programmā no jauniešu vidus.
Semināra
izglītojošā daļā dažādi praktiski, ikdienai pietuvināti temati palīdzēs
dalībniekiem izprast nozīmīgus vides jautājumus un savas iespējas vides
resursus izmantot ilgtspējīgi. Piemēram, nodarbības par zivju resursiem
Baltijas jūrā, dabiskajām pļavām un uzturā lietojamiem pļavas augiem rosinās
dalībniekus izzināt bioloģiskās daudzveidības vērtību gan katram individuāli,
gan Baltijas reģiona un pasaules mērogā. Meistardarbnīcās savukārt eksperti
dalīsies ar vērtīgiem padomiem, piemēram, videi draudzīgu ēdienu gatavošanā,
vides komunikācijā un līderībā, kā arī citās tēmās. Semināra nodarbības vadīs
pārstāvji no Latvijas Universitātes,
Pasaules Dabas fonda, Latvijas Entomologu biedrības, Vides risinājumu institūta, biedrības Zaļā brīvība, SIA ZAAO/ Dabas un tehnoloģiju parka URDA, Energoefektivitātes centra Elektrum, Latvijas Debašu asociācijas Quo Tu domā, beziepakojuma preču veikala Burka un citi.
Kā ierasts, arī pasākuma norise plānota pēc iespējas videi draudzīgāka netiks izmantoti vienreizlietojamie trauki un tiks uzmanīts, lai atkritumu daudzums būtu pēc iespējas mazāks, kā arī lai enerģijas resursi tiktu izmantoti pēc iespējas efektīvāk. Ēdienkartē plānots samazināts dzīvnieku izcelsmes produktu daudzums, savukārt par videi draudzīgiem risinājumiem sadzīviskām vajadzībām parūpējušies pasākuma atbalstītāji: ar SIA NMS RIGA atbalstu foruma laikā būs pieejams LUCART higiēnas papīrs, kas ir iegūts no pārstrādātām tetrapaku celulozes šķiedrām, un SIA Purenn foruma vajadzībām nodrošinās videi draudzīgāku sadzīves ķīmiju.
Vides
izglītības fonda īstenotajā Ekoskolu programmā šobrīd piedalās vairāk nekā 200
izglītības iestāžu, tostarp pirmsskolas izglītības iestādes, skolas un
augstskolas. Ekoskolu programma pasaulē darbojas 67 valstīs un tajā iesaistījušās
51 000 skolas. Ikviena skola var brīvprātīgi pievienoties Ekoskolu saimei,
veicot videi un ilgtspējīgas principiem atbilstošas rīcības.
Informāciju sagatavoja Ilze Rušmane Ekoskolu koordinators Latvijā Daniels Trukšāns
Pasākumu rīko Vides izglītības fonds projekta FEE International programmu darbības nodrošināšana Latvijā 2019. gadā ietvaros, kas tiek īstenots ar Latvijas vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu. Pasākumu finansiāli atbalsta Valmieras pilsētas dome.
No 29.novembra līdz 2.oktobrim skolā notika Rīcības nedēļa, kuras galvenā tēma bija Nē vienreiz lietojamiem plastmasas traukiem!
8. un 9.klases skolēni ķīmijas stundās pētīja un izzināja plastmasas īpašības, vienreizlietojamo trauku bīstamību lietot tos atkārtoti, meklēja alternatīvos traukus, kas pagatavoti no papīra, koka, bambusa. Skolēni strādāja grupu darbus, savu veikumu atspoguļoja plakātos, kādu ļaunumu nodara plastmasas atkritumi, kāda ir plastmasas kaitīgā iedarbība uz cilvēku un dzīvnieku veselību, kāda ietekme ir klimata izmaiņām.
Skolā katrā stāvā tika novietoti
konteineri, lai visi mēs varētu šķirot atkritumus skolā.
Aicinām šķirot atkritumus mājās un skolas, un ārpusskolas pasākumos, atteikties izmantot vienreizlietojamos plastmasas traukus!
EKOSKOLU RĪCĪBAS DIENĀS LATVIJAS SKOLAS AICINĀS ATTEIKTIES NO
VIENREIZLIETOJAMĀS PLASTMASAS
Ekoskolu Rīcības dienas ir plaša ikgadēja vides kampaņa Latvijā, kurā
aicināta piedalīties ikviena Latvijas skola, lai kopīgiem spēkiem palīdzētu
mainīt priekšstatus un paradumus veselākas vides vārdā. Šogad kampaņa notiks no
29. oktobra līdz 4. novembrim un vienos vairāk nekā 43 600 skolēnu un 5200
pedagogu.
Šogad Rīcības dienas ir veltītas Vides izglītības fondam un arī Eiropas Savienībā īpaši svarīgai tēmai plastmasas piesārņojumam. Ievērojot, ka plastmasa ir arī būtisks Baltijas jūras piesārņojuma avots, kampaņas kopējā tēma ir NĒ vienreizlietojamai plastmasai!. Vairāk nekā 150 skolu ieplānojušas aktivitātes visas nedēļas garumā. Tiks rīkotas gan izglītojošas nodarbības, gan praktiskas darbnīcas ikdienā noderīgu ilgtspējīgu priekšmetu radīšanai, gan arī veiktas sociālas aptaujas un motivējošas akcijas videi draudzīgākiem ieradumiem.
Septembrī mēs ar Ekoskolu palīdzību Piekrastes Tīrrades kampaņā savācām 750 maisus ar plastmasas atkritumiem, kas citādi būtu apdraudējuši Baltijas jūras ekosistēmu vēl simtiem gadu. Nesen arī uzzinājām, ka atbalstu guvis Eiropas Komisijas priekšlikums aizliegt vienreizlietojamu plastmasas priekšmetu apriti Eiropas Savienības tirgū, sākot ar 2021. gadu. Kamēr Eiropas Parlaments vēl panāk vienošanos ar dalībvalstīm, Ekoskolas sāk šo lielisko ideju īstenot dzīvē. Ticu, ka tieši izglītība, skolu un jauniešu aktīvisms ir spēcīgākais dzinulis pārmaiņām, uzskata Daniels Trukšāns, Ekoskolu
programmas koordinators Latvijā.
Ekoskolu Rīcības dienu kampaņa ir starptautiska iniciatīva, kurā Latvijas skolas piedalās jau septīto gadu, uzrunājot ne tikai skolu kolektīvus, bet arī ģimenes, vietējos iedzīvotājus un pašvaldības. Rīcības dienu noslēgumā notiks konkurss skolām. Veiksmīgāko un radošāko iniciatīvu autori, kā arī aktīvākie kampaņas popularizētāji saņems balvas no Ekoskolu Rīcības dienu atbalstītājiem. Šogad mūsu draugu pulkā ir Vides izglītības fonda pastāvīgais atbalstītājs, zīmola LUCART pārstāvis Latvijā SIA NMS Riga, Liepājas teātris, Ventspils Olimpiskais centrs, Jaunais Rīgas teātris, Valmieras drāmas teātris, Latvijas Leļļu teātris, Laboratorium, slēpošanas un atpūtas parks Ozolkalns, Sigulda Adventures,Purenn, un izklaides parks "Avārijas
brigāde".
Šeit
pieejamajā kartē pievienotas plānoto pasākumu anotācijas
Vides izglītības
fonda īstenotajā Ekoskolu programmā šobrīd piedalās vairāk nekā 200 izglītības
iestāžu, tostarp pirmsskolas izglītības iestādes, skolas un augstskolas.
Ekoskolu programma pasaulē darbojas 67 valstīs un tajā iesaistījušās 51 000
skolas. Ikviena skola var brīvprātīgi pievienoties Ekoskolu saimei, veicot
videi un ilgtspējīgas principiem atbilstošas rīcības.
Vides izglītības fonds (VIF) ir pasaules vadošās vides izglītības un
neatkarīgās tūrisma ekosertifikācijas organizācijas Foundation for Environmental
Education(FEE International) pārstāvis. Latvijā VIF nodrošina visu
starptautisko FEE programmu - Zilais karogs, Zaļā atslēga, Ekoskolas, Jaunie
vides reportieri, Izzini mežu - īstenošanu vai pārraudzību. Vides izglītības fonda darbību Latvijā atbalsta Latvijas vides aizsardzības fonds projekta FEE International programmu īstenošana Latvijā 2018.gadā" ietvaros.